Germanic‎ > ‎East‎ > ‎Gothic‎ > ‎Lexicon‎ > ‎

grētan

grētan v.i.st7. to weep, to cry. [Pgmc grētan < IE gʰrēdonom]

grētan

Preterite Conjunctive
Present
Subjunctive Imperative
grētands
ik gaígrēt gaígrētjau grēta grētau
grētans
þu gaígrēst gaígrēteis grētis grētais grēt

is gaígrēt gaígrēti grētiþ grētai grētadau

wit gaígrētu gaígrēteiwa grētōs grētaiwa grēt

jut gaígrētuts gaígrēteits grētats grētaits grētats

weis gaígrētum gaígrēteima grētam grētaima grētam

jus gaígrētuþ gaígrēteiþ grētiþ grētaiþ grētiþ

eis gaígrētun gaígrēteina grētand grētaina
grētandau