Germanic‎ > ‎East‎ > ‎Gothic‎ > ‎Lexicon‎ > ‎

qiman

qiman v.i.st4. to come. [Pgmc kweman < IE gʷemonom]

qiman
  pret. conj.
 pres.
 subj. imper.
qimands
 ik qam qēmjau qima qimau 
qumans
 þu qamt qēmeis qimis qimais 

 is qam qēmi qimiþ qimai qimadau

 wit qēmu qēmeiwa qimōs qimaiwa
  jut qēmuts qēmeits qimats qimaits qimats
  weis qēmum qēmeima qimam qimaima qimam
  jus qēmuþ qēmeiþ qimiþ qimaiþ qimiþ
  eis qēmun qēmeina qimand qimaina qimandau