Germanic‎ > ‎East‎ > ‎Gothic‎ > ‎Lexicon‎ > ‎

witan

witan v.t.pp1. to know. [Pgmc witan, wītan < IE weidonom]

witan
  pret. conj.
 pres.
 subj. imper.
witands
 ik wissa wissēdjau wáit witjau 
witans
 þu wissēs wissēdeis wáist witeis wái

 is wissa wissēdi wáit witei wáitadau

 wit wissēdu wissēdeiwa witu witeiwa
  jut wissēduts wissēdeits wituts witeits wituts
  weis wissēdum wissēdeima witum witeima witum
  jus wissēduþ wissēdeiþ wituþ witeiþ wituþ
  eis wissēdun wissēdeina witun witeina
 witundau